Par mata tiesu no apokalipses

Līdz šim cilvēce ir bijusi neticami veiksmīga. Lai arī mūsu tehnoloģiskā attīstība ir pietuvojusies līmenim, kas ļautu mums pašu spēkiem novērst apokalipses draudus, līdz šim šīs prasmes nav tikušas pārbaudītas, mums spējot izvairīties no vairākiem cilvēci apdraudošiem notikumiem tikai ar veiksmes palīdzību vien. Par šo tēmu runā www.oprestamos.com.

1883. gada 12. augustā, meksikāņu astronoms Hosē Bonila, pētot Saules ārējos slāņus, novēroja vairāk nekā 400 tumšu, izplūdušu nezināmu objektu, šķērsojam mūsu mātes zvaigzni. Bonilam nezinot, šie objekti bija miljards tonnu smagas komētas atlūzas, kas pēdējā brīdī sadalījusies, knapi izvairījās no trieciena ar Zemi. Šī komēta bija aptuveni tikpat liela kā tā, kas nogalināja dinozaurus. Katra komētas fragmenta izmērs bija starp 50 metriem un 4 kilometriem apkārtmērā, katrai no tām nesot daudz vairāk potenciālās enerģijas kā jebkurai cilvēces arsenālā esošai atombumbai. Komētas atlūzu mākonis palidoja garām tuvākajiem fragmentiem, esot vien 600 kilometru attālumā no Zemes virsmas, kas, salīdzinot ar kosmiskajiem attālumiem, ir niecīga distance.

Pretēji Maiju kalendāra pareģojumam, Zeme nebeidza pastāvēt 2012. gadā. Tomēr togad apokalipse bija tuvāk, nekā vairums sabiedrības apjauš. Tā gada jūlijā, Saule izmeta neraksturīgi lielu plazmas daudzumu, kas izgāja cauri Zemes orbītai vietā, kur mūsu planēta atradās vien 9 dienas iepriekš. Ja šī solārā masa būtu trāpījusi Zemei, bojājumi elektroniskajam ekipējumam būtu katastrofiski. Augstu uzlādētais Saules materiāls rada īssavienojumu transformatoros. 1989. gadā, Zemei trāpīja daudzkārt mazāks plazmas daudzums, kā rezultātā elektroapgādi zaudēja visa Kanādas Kvebekas province. Ja Zemei būtu trāpījis tik kolosāls Saules izmešu daudzums, kāds tika izsviests 2012. gadā, bojājumi būtu mērāmi triljonos eiro un inženieriem vajadzētu desmit gadu, lai salabotu visas bojātās sistēmas. Pasaulē, kur tehnoloģijas piedalās katrā mūsu solī, šāds scenārijs ir patiesi šausminošs. Ņemot vērā to, cik nelieli notikumi var radīt ievērojamas svārstības ekonomikā, tik kolosāls elektrotīkla bojājums maksātu miljoniem cilvēku dzīvību.

Diemžēl, kopš 20. gadsimta 40. gadiem, cilvēce pati sev ir gandrīz tikpat baiss drauds kā daba. Savienoto Valstu un Padomju Savienībai uzturot kodolkara spriedzi Aukstā kara gados, vairākkārtīgi tika pārbaudīti cilvēku nervi un veselais saprāts. Reizēm šīs pārbaudes tika izturētas tikai par mata tiesu. 1983. gadā Padomju agrās brīdināšanas sistēma uzrādīja piecu, uz Krieviju notēmētu, starpkontinentālo raķešu palaišanu no ASV teritorijas. Padomju armijā tika sacelta trauksme un tika uzsākta gatavošanās atbildes triecienam, kas nozīmētu pilnīgu abu lielvalstu iznīcību. Par laimi, tovakar raķešu bāzē dežūrēja komandieris Staņislavs Petrovs, kurš atteicās pildīt pavēli, uzskatot, ka agrās brīdināšanas sistēma ir izsludinājusi viltus trauksmi. Pēc Petrova domām, īsta uzbrukuma gadījumā, amerikāņi šautu simtiem raķešu, nevis tikai piecas. Petrova nosvērtais prāts un dzelzs nervi, tovakar izglāba cilvēci. Līdzīgs atgadījums bijis arī ASV pusē, 1979. gadā, kur viltus trauksmi radīja Norvēģijā dislocētais amerikāņu radars, uztverot Mēness lēktu kā simtiem krievu raķešu. Amerikas armija bija šausmās. Iznīcinātāji pacēlās gaisā, zemūdenēm un bumbvedējiem tika dotas pavēles gatavoties atbildes triecienam. Militārpersonas, kas zināja par trauksmi, jau zvanīja uz mājām un atvadījās no mīļotajiem. Līdz kādam no inženieriem ienāca prātā: Kādēļ, lai PSRS uzbruktu brīdī, kad Brežņevs ieradies ASV uz pārrunām? Militārpersonām aptverot situācijas absurdumu, galvas atvēsinājās un trauksme drīz tika atcelta.

Ja vēlaties par šo tēmu uzzināt vairāk, jums var noderēt šī mājas lapa.