Līdz šim cilvēce ir bijusi neticami veiksmīga. Lai arī mūsu tehnoloģiskā attīstība ir pietuvojusies līmenim, kas ļautu mums pašu spēkiem novērst apokalipses draudus, līdz šim šīs prasmes nav tikušas pārbaudītas, mums spējot izvairīties no vairākiem cilvēci apdraudošiem notikumiem tikai ar veiksmes palīdzību vien. Par šo tēmu runā www.oprestamos.com.

1883. gada 12. augustā, meksikāņu astronoms Hosē Bonila, pētot Saules ārējos slāņus, novēroja vairāk nekā 400 tumšu, izplūdušu nezināmu objektu, šķērsojam mūsu mātes zvaigzni. Bonilam nezinot, šie objekti bija miljards tonnu smagas komētas atlūzas, kas pēdējā brīdī sadalījusies, knapi izvairījās no trieciena ar Zemi. Šī komēta bija aptuveni tikpat liela kā tā, kas nogalināja dinozaurus. Katra komētas fragmenta izmērs bija starp 50 metriem un 4 kilometriem apkārtmērā, katrai no tām nesot daudz vairāk potenciālās enerģijas kā jebkurai cilvēces arsenālā esošai atombumbai. Komētas atlūzu mākonis palidoja garām tuvākajiem fragmentiem, esot vien 600 kilometru attālumā no Zemes virsmas, kas, salīdzinot ar kosmiskajiem attālumiem, ir niecīga distance.

Pretēji Maiju kalendāra pareģojumam, Zeme nebeidza pastāvēt 2012. gadā. Tomēr togad apokalipse bija tuvāk, nekā vairums sabiedrības apjauš. Tā gada jūlijā, Saule izmeta neraksturīgi lielu plazmas daudzumu, kas izgāja cauri Zemes orbītai vietā, kur mūsu planēta atradās vien 9 dienas iepriekš. Ja šī solārā masa būtu trāpījusi Zemei, bojājumi elektroniskajam ekipējumam būtu katastrofiski. Augstu uzlādētais Saules materiāls rada īssavienojumu transformatoros. 1989. gadā, Zemei trāpīja daudzkārt mazāks plazmas daudzums, kā rezultātā elektroapgādi zaudēja visa Kanādas Kvebekas province. Ja Zemei būtu trāpījis tik kolosāls Saules izmešu daudzums, kāds tika izsviests 2012. gadā, bojājumi būtu mērāmi triljonos eiro un inženieriem vajadzētu desmit gadu, lai salabotu visas bojātās sistēmas. Pasaulē, kur tehnoloģijas piedalās katrā mūsu solī, šāds scenārijs ir patiesi šausminošs. Ņemot vērā to, cik nelieli notikumi var radīt ievērojamas svārstības ekonomikā, tik kolosāls elektrotīkla bojājums maksātu miljoniem cilvēku dzīvību.

Diemžēl, kopš 20. gadsimta 40. gadiem, cilvēce pati sev ir gandrīz tikpat baiss drauds kā daba. Savienoto Valstu un Padomju Savienībai uzturot kodolkara spriedzi Aukstā kara gados, vairākkārtīgi tika pārbaudīti cilvēku nervi un veselais saprāts. Reizēm šīs pārbaudes tika izturētas tikai par mata tiesu. 1983. gadā Padomju agrās brīdināšanas sistēma uzrādīja piecu, uz Krieviju notēmētu, starpkontinentālo raķešu palaišanu no ASV teritorijas. Padomju armijā tika sacelta trauksme un tika uzsākta gatavošanās atbildes triecienam, kas nozīmētu pilnīgu abu lielvalstu iznīcību. Par laimi, tovakar raķešu bāzē dežūrēja komandieris Staņislavs Petrovs, kurš atteicās pildīt pavēli, uzskatot, ka agrās brīdināšanas sistēma ir izsludinājusi viltus trauksmi. Pēc Petrova domām, īsta uzbrukuma gadījumā, amerikāņi šautu simtiem raķešu, nevis tikai piecas. Petrova nosvērtais prāts un dzelzs nervi, tovakar izglāba cilvēci. Līdzīgs atgadījums bijis arī ASV pusē, 1979. gadā, kur viltus trauksmi radīja Norvēģijā dislocētais amerikāņu radars, uztverot Mēness lēktu kā simtiem krievu raķešu. Amerikas armija bija šausmās. Iznīcinātāji pacēlās gaisā, zemūdenēm un bumbvedējiem tika dotas pavēles gatavoties atbildes triecienam. Militārpersonas, kas zināja par trauksmi, jau zvanīja uz mājām un atvadījās no mīļotajiem. Līdz kādam no inženieriem ienāca prātā: Kādēļ, lai PSRS uzbruktu brīdī, kad Brežņevs ieradies ASV uz pārrunām? Militārpersonām aptverot situācijas absurdumu, galvas atvēsinājās un trauksme drīz tika atcelta.

Ja vēlaties par šo tēmu uzzināt vairāk, jums var noderēt šī mājas lapa.

Sportošanai ir nenoliedzami daudz priekšrocības: fiziskās, garīgās, sociālās. Tomēr daudzi no mums, paliekot vecāki, atmet domu par sportu. Šeit mēs esam apkopojuši galvenos iemeslus, kāpēc pieaugušie pamet sportu, kuri ir iegūti 2015. gada Hārvardas Universitātes pētījuma rezultātos.

Vecums
Viens no noteicošajiem faktoriem bija cilvēku vecums, un proporcionāli cik daudz sporta nodarbības tiek veiktas. Aptuveni 40% cilvēku, vecumā no 18 līdz 25 nodarbojās ar sportu. Laikā, kad vecums sasniedz jau 26 un vairāk, sportojošo cilvēku skaits dramatiski samazinās pat līdz 26%. Patiesībā domājot, tas ir tik mazs vecums, bet jau cilvēki atmet ar roku sportošanai. Kāpēc tā? Tam visam ir vairāki lieli iemesli, kā veselība, laika trūkums, intereses zudums. (Paldies par informaciju portalam “palyginimas svetainė“)

Veselība
Ja paskatāmies dažādus pētījumus, tad arvien jaunāki cilvēki var saskarties ar dažādām veselības problēmām. Lai gan mēs vēl joprojām runājam par vecumu, kas ir no 26 un uz augšu, ir jāatzīmē, ka ievainojumi var palikt sāpīgāki un ievainojum dzīst ilgāk kā iepriekš. Puse no aptaujātajiem cilvēkiem atzina, ka tieši veselība neatļauj nodarboties ar kādu aktīvu sportu. Kāda iepriekšējā sporta vai cita veida trauma ir traucēklis, lai atlikušo mūžu nevarētu pilntiesīgi darīt iesākto sporta veidu. Un, ja runa iet par sportošanu uz pusslodzi vai pamešanu, tad visbiežāk tiek izvēlēts otrs variants.

Laika trūkums
Nākošais lielais iemesls, kāpēc pieaugušie pārtrauc nodarboties ar sportu ir laika trūkums. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto teica, ka viņiem ir sācis pietrūkt laika apmeklēt nodarbības, tāpēc pieņēmuši lēmumu to pamest pavisam. Pusaudžu un jauniešu gados sports ir neatņemama izglītības un sociālā dzīve, jo mācību laikā ir arī priekšmets sports. Tomēr pieaugušajiem, kuriem ir arī sava profesionālā dzīve, parādās spiediens izbrīvēt laiku darbam, ģimenei un vēl savam hobijam. Pēkšņi laiks sportošanai samazinās, kad vairs nevar saredzēt jēgu doties tik reti uz treniņu. Garās un grūtās darba stundas var nogalināt jebkādu vēlmi, kas būtu ārpusdarba aktivitāte.

Intereses zudums
Mēs atkal varam norādīt atšķirību starp to, kad sportoji bērnu gados un kad esi pieaudzis. Bērniem sports saistās tikai ar kaut ko jautru. Tā ir spēlēšanās kopā ar saviem draugiem, bumbas mētāšana un kārtīga “izdauzīšanās”. Bērniem motivētāji ir audzinātāji, skolotāji, treneri, skolas biedri. Bet, kad esi pieaudzis, tavs vienīgais motivētājs esi tu pats. Sports saistās ar bezgalīgām enerģijas rezervēm saistītos jautājumos, kā galveno iemeslu uzsverot veselīgu dzīvesveidu. Vārds “jautrība” reti kad dominē pieaugušo sportošanas iemeslu sarakstā. Pieaugušajiem nav izteikti liela interese par sportu, jo viņiem pašiem sevi jāmotivē. Viņiem pašiem ir jāizdomā kā tik līdz treniņam pēc garas darba dienas, jādomā kā sakomplektēt pārvelkamās drēbes un visu nepieciešamo, kā paēst, lai nejustu izsalkumu pirms un pēc treniņiem un daudz citas patstāvīgas lietas, kuras bērnībā atbildēja vecāku pienākumiem.

Atsauce informācijai no www.geteuro.lt

Ļoti daudziem cilvēkiem ir problēmas ar sava laika plānošanu. Mūsdienu cilvēki atrodas nemitīgā ikdienas skrējienā un steigā. Nekam nav laika un neko nav iespējams paspēt izdarīt. Rodas tāda sajūta, ka darbi ir pāri galvai, taču, paskatoties atpakaļ uz pavadīto dienu, nonākam pie secinājuma, ka neko īsti neesam izdarījuši. Tā notiek tāpēc, ka laiks netiek plānots efektīvi. Laiks mums ir, taču starpība ir tajā, ka darbus var izdarīt ātrāk, ja tas tiek darīts pareizi un efektīvi. Ko tad nozīmē efektīva laika plānošana un kā to paveikt?

Efektīva laika plānošana (pikavippi) nozīmē to, ka laiks nekur netiek izmantots nelietderīgi. Pirmkārt, jau daudzi no mums ir tik lielā steigā tāpēc, ka visu dara haotiski un neuzstāda sev nekādus laika limitus. Tāpat nereti cilvēki izvēlas visu atlikt uz pēdējo brīdi, kas kropļo laika plānojumu, kā arī daudzi vienkārši nepamana, kā laiks paiet. Citiem, savukārt tas viss izdodas lieliski. Tas ir iemesls tam, kāpēc viens cilvēks, kuram ir divi pilnas slodzes darbi, ģimene, hobiji un draugi, atrod laiku it visam, bet citi, nespēj pat atrast balansu starp vienu darbu un mājas dzīvi. Ko tad vajadzētu darīt, lai tik ļoti dārgais laiks, kas mums ir dots, tiktu izmantots pēc iespējas efektīvāk.

Pirmkārt, laiks ir reāli jāplāno. Iegādājieties plānotāju un izplānojiet katru sava laika stundu. Piefiksējiet visu, kas tieši jums katrā stundā ir jāizdara. Vēl labāk būtu savu laiku plānot ik pa pusstundai, jo starp darbiem nereti ir vairāku minūšu pauzes, kas nav efektīvas. Daudziem varbūt tas liksies pārspīlēti, taču daudzi veiksmīgi un bagāti cilvēki piekopj tieši šādu metodi. Daudzi savu dzīvi plāno pat pa 10 minūšu intervāliem un tas nozīmē, ka pat 10 minūtes no viņu dzīves netiek izmantotas nelietderīgi. Šāda metode patiešām strādā, un tad jūs skaidri varēsiet redzēt, cik aizpildīta īsti ir jūsu diena.

Otrkārt, ir ļoti būtiski sekot līdzi laikam. Tas nozīmē, ka jāskatās pulkstenī un kalendārā, lai neko nenokavētu vai nepalaistu garām. Bieži vien tieši dažādi laika robi ir tie, kas kropļo normālu laika grafiku un tā tiek pazaudēts laiks, kā arī pikavippi ilman luottotietoja. Īpaši tad, ja tiek darīti darbi, kas aizņem daudz laika un kurus veicot ir nepieciešams koncentrēties, ik pa laikam paskatieties pulkstenī, lai saprastu, vai gadījumā nebūtu pienācis laiks kam citam.

Vēl ļoti būtiska ir spēja koncentrēties. Nereti darbi ievelkas tāpēc, ka pa vidu tiek darītas citas lietas. Piemēram, sēžot darbā un rakstot atskaites vai darot vienalga ko citu, nereti gadās aizdomāties. Tā nu mēs sēžam un domājam, pat nepamanot kā laiks skrien. Nereti vēl pa vidu iezogas kādi sīki laika zagļi, kā piemēram, sociālo tīklu kontu pārbaudīšana. It ka jau šie sīkie darbiņi aizņem vien dažās minūtes, taču beigās var sanākt nepaspēt izdarīt tās lietas, ko bija jāizdara un darbi tiek iekavēti. Parasti šādās situācijās tiek vainoti darba devēji, kas uzgrūž saviem darbiniekiem pārāk daudz pienākumu, bet patiesībā vainīgi ir paši darba darītāji, kas neprot apieties ar sev doto laiku un kulutusluotto.

Visbeidzot, ir daudzi tādi darbi, kurus patiešām var darīt vienlaicīgi, bet ko cilvēki dažādu iemeslu dēļ neapvieno. Piemēram, ēst gatavošana nereti aizņem daudz laika, taču liela daļa šī laika tiek pavadīta vienkārši sēžot vai stāvot pie plīts un gaidot, kad ēdiens būs gatavs. Tas, protams ir jādara, citādāk ēdiens var piedegt vai pārvārīties, taču gaidīšanas laiku mierīgi var apvienot ar vēl kādu darbu. Šādu piemēru, kur laiks tiek izmantots patiešām neefektīvi ir daudz, ir jāprot tikai atrast, kur tieši jūsu laiks pazūd?

Aktīviem un sportiskiem cilvēkiem fiziska trauma varētu būt lielākais murgs, kam nāksies doties cauri. Ievainojumi nozīmē zaudēts laiks sporta zālē, nepiedalīšanās komandu spēlēs půjčka online , un negūstot īsta uzvarētāja prieku. Bet ticiet vai nē, atgriešanās treniņu ierastajā režīmā arī nav vieglākais ceļš. Ne vienmēr labākā ideja iz uzreiz pēc sadziedētas traumas ar pilnu jaudu mesties treniņos, lai atgūtu visu pazaudēto laiku. Tāpēc, veic gudru un pakāpenisku atgriešanos uz sporta trases, iekļaujot sekojošos punktus:

1. Iegūsti sava ārsta 100% atļauju
Vai tu patiešām esi gatavs atgriezties sporta dzīvē? Arī tad, kad tev pašam var likties, ka nu veselāks vairs nevari būt, ir svarīgi izrunāt ar savu ārstu, pirms velc kājās sporta apavus. Pat arī tad, ja tu domā, ka atļauja tiks dota, vēlreiz par to pārliecinies. Ja ārstēšanās laikā esi apmeklējis arī fizioterapeitu vai citu sporta medicīnas ārstu, tad pajautā arī viņa viedokli. Tavs terapeits vislabāk zinās, kādā stāvoklī ir muskuļi, vai tie ir gatavi atsākt fizisku slodzi. Tu nevari atgriezties uz sporta trases tad, ja sāpes, pietūkums vai stīvums ir tikai mazinājies. Papildus piepūle var tikai pasliktināt ievainojumu, neļaujot tam līdz galam sadzīt. Ārstēšanai būs nepieciešams daudz ilgāks laiks, ja to nedarīsi jau no paša sākuma un pilnīgi līdz galam.

2. Garīgi noskaņo sevi
Laikā, kad vēl apmeklē ārstus un terapeitus, izmanto laiku, lai saprastu, kādu kļūdu tu pieļāvi, kāpēc tev radās šī trauma. Vai tu spied savu ķermeni ārpus visām spēju robežām? Vai tu velc pareizos aizsardzības līdzekļus? Vai tu pietiekami optimālu laiku velti arī atpūtai? Iespējams, tu nedarīji neko nepareizi, tā bija neveiksmīga sakritība, tomēr varbūt vari gūt mācību no visa notiekošā. Atceries, ka jākoncentrējas tikai uz pozitīvo. Vairums traumas ir īslaicīgas, tāpēc ir nedaudz jāpagaida, lai pilnībā sadzītu un tad varētu atgriezties sportā.

3. Sāc lēni
Iespējams, iepriekš tu dienā noskrēji 10 kilometrus vai biji labākais spēlētājs komandā, tomēr atgriešanās pēc traumas nedrīkst uzspiest iepriekšējās normas půjčka bez doložení příjmů. Tev ir nepieciešama pacietība, jo pats labākais veids, kā atkal nesavainoties ir pildīt 50% no iepriekšējā “normālā” līmeņa. Katru nedēļu veiktspēju palielināt tikai par 10% līdz 15%. atceries, ka ļoti svarīgas ir iesildīšanās un atsildīšanās pirms un pēc treniņa.

4. Veic dažādas aktivitātes
Pēc traumas periodā ir nepieciešamas dažādas aktivitātes, kas strādā dažādās ķermeņa daļās. Tas palīdz palikt formā, bet tai daļai, kura atgūstas no ievainojuma – palīdz atgūt spēkus. Tas var palīdzēt izvairīties no atkārtotu traumu iegūšanas. Piemēram, ja tu savainoji ceļgalu, minoties ar velosipēdu, lai atgūtos no traumas, bet uzturētu sevi fiziskā formā nepieciešams ikdienā nodarboties ar peldēšanu.

5. Ieklausies savā ķermenī
Neliela diskomforta sajūta ir pieļaujama. Liels diskomforts – nekādā gadījumā! Nelielas sāpes var izmantot kā pozitīvu zīmi, lai saprastu, cik tālu vari iet. Bet nekad nevajadzētu izjust lielas sāpes, kas pa noved līdz agonijai – kā arī tev vajadzētu justies labāk drīz pēc tam, kad apstāsies. Ja sāpes ir ilgstošas, kas ir pat ilgāk kā stundu, tad tā ir zīme, ka esi aizgājis par tālu. Iespējams, pēc lielām sāpēm, labākais, ko varētu darīt ķermeņa labā būtu dienu līdz pat trijām atpūsties un tikai tad mēģināt atkal. Un tad, kad dosies nākamā mēģinājumā atsākt sporta aktivitātes, veic mazāk intensīvus soļus, lai justos daudz labāk pēc treniņa.